Dagmāra- Dagmāra bija tulkotāja, kura nebija varai draudzīga. Viņa lasīja un arī tulkoja Padomju laikos aizliegtus darbus, kā arī rīkoja mākslinieku saiešanas savās mājās, kurās tika diskutēts par „nevēlamām” tēmām. Par to visu viņa tika apcietināta un izsūtīta. Viņai ļoti patika baudīt mākslu, bet īstu mākslu, attīstīties garīgi, un viņa ļoti pārdzīvoja, kad tas tika liegts.
„Kā man var aizliegt lasīt, saprast un mīlēt Kamī, Eliāru, Sartru? Kā es varu to uzņemt sevī un nevienam neatdot? Tas taču būtu visbīstamākais un necilvēcīgākais egoisms. Noziegums!”
Viņa bija ļoti strādīga un vēlējās sasniegt savus mērķus.
„Bet viņa tulkoja. Aizgūtnēm. Kārlis neiebilda. Vien satrieca sīkstais, nesamākslotais darbaspēks, ar ko sieva spītīgi turpināja.”
Tāpat viņai bija ļoti svarīga arī Kārļa mākslinieciskā izaugsme un tās piepildījums. Viņa bija tā, kas Kārli dzina uz priekšu, neļāva padoties un iedrošināja.…
