Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.02.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Maksa Vēbera "Protestantisma ētika un kapitālisma gars"', 1.
  • Referāts 'Maksa Vēbera "Protestantisma ētika un kapitālisma gars"', 2.
  • Referāts 'Maksa Vēbera "Protestantisma ētika un kapitālisma gars"', 3.
  • Referāts 'Maksa Vēbera "Protestantisma ētika un kapitālisma gars"', 4.
  • Referāts 'Maksa Vēbera "Protestantisma ētika un kapitālisma gars"', 5.
  • Referāts 'Maksa Vēbera "Protestantisma ētika un kapitālisma gars"', 6.
  • Referāts 'Maksa Vēbera "Protestantisma ētika un kapitālisma gars"', 7.
  • Referāts 'Maksa Vēbera "Protestantisma ētika un kapitālisma gars"', 8.
  • Referāts 'Maksa Vēbera "Protestantisma ētika un kapitālisma gars"', 9.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Problēmas nostādne    4
1.1.  Konfesija un sociālā noslāņošanās    4
1.2.  Kapitālisma “gars”    4
1.3.  Lutera aicinājuma koncepcija    5
2.  Askētiskā protestantisma profesionālā ētika    6
2.1.  Pasaulīgā askētisma reliģiskais pamats    6
2.2.  Askēze un kapitālistiskais gars    7
3.  Nobeigums    8
4.  Izmantotā literatūra    9
Darba fragmentsAizvērt

Makss Vēbers ( 1884 - 1920 ) - vācu sociologs. Par vienu no viņa labākajiem darbiem tiek uzskatīts “Protestantisma ētika un kapitālisma gars”, kurā Vēbers uzrakstīja īpaši nozīmīgu reliģiju salīdzinošo analīzi un izanalizēja ekonomisko nosacījumu, sociāli faktoru un reliģisko pārliecību mijiedarbību. Pirmoreiz šis darbs tika nopublicēts 1905.gadā, Vācijā un kopš tā laika ir viens no labākajiem darbiem mūsdienu kapitālisma rašanās cēloņu analīzē.
Šajā darbā Vēbers galvenokārt apliecina savu interesi par cēloniskumu visos vēstures un tālaika notikumos un cilvēku rīcībās. Tas, ko viņš ar šo darbu vēlas pateikt ir tas, ka Protestantisma ētika vienkārši bija viens no cēloniskajiem faktoriem jauna kapitālisma gara uzplaukumā. Vēbers lika uzsvaru uz to, ka ar cēloniskumu viņš domāja to varbūtību, ka kādam notikumam sekos vai to papildinās kāds cits notikums. Viņaprāt ļoti bieži par efektīviem cēloniskajiem faktoriem var uzskatīt lielu daudzumu mijiedarbīgu ietekmju. Arī šajā darbā Vēbers neoperēja ar vienu vienkāršu modeli, viņš apskatīja savstarpējās sakarības starp daudziem sociāliem faktoriem. Taču mērķis viņam bija noteikt tieši, cik lielā mērā kāds noteikts efekts ir saistīts ar noteiktiem apstākļiem.
Tas, kas Protestantismā sekmēja kapitālisma attīstību pēc Vēbera domām bija šī Protestantisma ētika: cilvēkam jāstrādā, jāvairo peļņa - peļņas dēļ nevis, lai baudītu dzīvi, jo tā tas veido Dieva valstību uz zemes un gūst pestīšanu. Protestantismā nav nekāda misticisma, rituālu vai maģisku dvēseles glābšanas veidu, ir tikai darbs un esošā lietu kārtība. Un, ja cilvēks tic šai lietu kārtībai, ja viņam ir profesionāls darbs, par kuru viņš pats ir individuāli atbildīgs nevis saistībā ar kolektīvu, tad viņš var sevi saukt par izredzēto Dieva priekšā.
Kā zināms, tad kapitālisma būtība jeb mērķis ir maksimāla peļņas gūšana ar racionāla darba un ražošanas organizācijas (birokrātijas) palīdzību. Tātad šī tieksme pēc peļņas un racionāla disciplīna ir rietumu kapitālisma visraksturīgākā pazīme tieši tāpat tā raksturo arī Protestantisma ētiku.
Tālākā darba gaitā tiks veikta pētījuma vispārīga analīze, pēc Maksa Vēbera “Protestantisma ētika un kapitālisma gars” pētījuma atbilstošiem virsrakstiem.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants