Imūndeficīts un tā izraisītās slimības
Imūndeficīta apstākļos, samazinās organisma pretestības spējas pret infekciju. T šūnu imūndeficīts var būt kā primārais (iedzimtais) imūndeficīts vai attīstīties kā sekundārais(iegūtais), hronisku infekciju, slimību , vai zāļu terapijas rezultātā. Sekundārās imūndeficīta slimības ir ievērojami biežākas nekā primārās. Primārie T šūnu traucējumi ir reti sastopami, tie parasti rodas viena gēna traucējumu vai citu tipisku anomāliju rezultātā, kas ietekmē imūno sistēmu agrīnajā dzīves posmā, tāpēc parasti tie ir sastopami zīdaiņiem vai agrā bērnībā - apmēram 11% gadījumu no ziņotajiem primāro imūndeficītu gadījumiem. Ir svarīgi pēc iespējas ātrāk noteikt vai tas ir primārais imūndeficīts, jo daudziem no šiem pacientiem būs nepieciešama kaulu smadzeņu transplantācija, pirms parādās kādas nopietnākas komplikācijas. Visbiežāk izraisītās slimības: 1. kombinētais imūnais deficīts – kas raksturojas ar nespēju attīstīties, mutes dobuma kandidozi, neizskaidrojamu caureju, pneimoniju, un citām periodiskām bakteriālām, vīrusu, sēņu un protozoju infekcijām [10]. 2. Di Georga sindroms – raksturīgas zemu novietotas ausis ,’’zivs formas’’ mute, palielināta distance starp diviem orgāniem vai ķermeņa daļām (no angļu. val.- hypertelorism), mikrognātija – mazs žoklis, šķības lejupejošas acis [Attēls Nr.2]. 3. Hroniska ādas un gļotādu kandidoze [11,12].
…
