“Zvejnieka dēls” noteikti atstāj emocionālas pārdomas par cilvēku nežēlīgumu un mantkārību. Kā cilvēki var būt tik nežēlīgi savā starpā? Tas bija jautājums, kurš uzpeldēja vairākkārt lasot šo romānu.
Pirmkārt, cilvēki šajā ciemā nav pārāk daudz, bet visi ir tik mantkārīgi. Kā tas ir iespējams? Viņi visi ir viena kopiena, kura sevi gremdē sava individuālā labuma dēļ. Garoza izmanto savas labās attiecības ar zvejniekiem, lai no viņiem izkrāptu naudu. Tik daudz jautājumu bez atbildēm. Loģiski šķistu, ka kopienai ir jāattīstās kopīgi, bet tas nenotiek, visticamāk sava naivuma dēļ.
Otrkārt, Oskara un Anitas attiecības neizdodas savu vīziju dēļ. Anita ir bagāta meitene, kurai neinteresē smags roku darbs. Viņai patīk jau viss pasniegts kā uz paplātes. Savukārt, Oskars neatlaidīgi cenšas ciemu uzlabot.…
