Noslēgsim šo visu ar Agneses Ērgles, Viļņa Purēna un Ineses Sviestiņas traktējumu, kas atspoguļots viņu grāmatā „Kulturoloģija” :
Šaurākajā kultūras izpratnes variantā kultūru saprot kā dažādu mākslas jomu (glezniecības, tēlniecības, mūzikas, arhitektūras, teātra, literatūras u. c. ) kopumu. Ja skatāmies uz kultūru tikai šādi, tad sabiedrībai izveidojas divas grupas – radošie cilvēki, kas veido mākslas darbus, un pārējā sabiedrība, kas tos patērē. Tas nav gluži precīzi, jo kultūras procesā piedalās visa sabiedrība. Plašākajā kultūras izpratnes variantā ar kultūru saista arī cilvēku uzvedības un domāšanas īpatnības, valodas normas, ticējumus, reliģiju, zinātni, interešu grupas, kārtas, organizācijas. Šādā izpratnes variantā kultūra kļūst par procesu, kurā iekļauta visa sabiedrība, jo ar minētajām parādībām ir saistīts katrs cilvēks. Plašākā kultūras izpratne vairāk atbilst kultūras būtībai un to izmanto arī kulturoloģijā. [4]
Viņi gan nav pieminējuši šajā traktējumā civilizāciju, bet pēc jau minētās civilizācijas definīcijas tas ir piemērots šim kultūras traktējumam – „materiālo un garīgo sasniegumu kopumu sabiedrības vēsturiskajā attīstībā.” [1]
Nekad visi cilvēki nebūs vienisprātis par visu, arī kultūra un civilizācija ir bijusi un būs traktēta dažādi.
…
