Alhambra

Alhambra no arābu valodas nozīmē “sarkanā”, šī nocietinātā pils atrodas Spānijā Granadā. Alhambras būvniecība ilga no 1238.-1258.gadam. Šī pils ir būvēta no ķieģeļiem un akmens.
Mauru kundzība Spānijā ilga 8 gadsimtus no 711.līdz 1492.gadam, kad tos pilnībā sakāva kristieši. Iekarotāju varas pēdējais bastions bija Alhambras pils Granadā. Granada un Kordova pārvaldīja islāma pasaules attālāko rietumu kalifātu. Mauru laikā Spānija bija kļuvusi par vieno no ievērojamākajiem izglītības un kultūras centriem Eiropā. Arābu valdnieki Pireneju pussalā ieviesa tradicionālās islāma arhitektūras formas un apūdeņošanas ierīces, kas spītējot dienvidu saules svelmei ļāva iekopt krāšņus dārzus un izveidot spirdzinoši vēsus un ēnainus pagalmus Mauru kultūras valdzinājums un izsmalcinātais hedonisms visspilgtāk atklājas Alhambras pils ansamblī. Pēc mauru padzīšanas un Spānijas apvienošanas pilī uz laiku apmetās Kastīlijas Izabella un Aragonas Ferdinands. Alhambra ar saviem krāšņajiem apartamentiem greznajām kolonādēm un skaistajiem dārziem joprojām nav zaudējusi noslēpumaino burvību, kas atgādina par spožu kultūru, kura uzplauka vienlaikus ar kristīgas Eiropas gotiskajām tradīcijām.
Alhambra, kas paceļas uz Sjerranevadas kalnu fona kā nocietināta citadele, būvēta uz 11.gs cietokšņa pamatiem. Ansambļa skarbās ārsienas krasi kontrastē ar greznajiem iekšpagalmiem. Šī īpatnība islāma arhitektūru punktuāli atšķir no Rietumu būvmākslas, kurā galvenā nozīme piešķirta ārskata veidolam.
1238.gadā aizsāktos Alhambras būvdarbus vadīja Nasirdu valdnieki – Muhameds I al Halibs, tomēr īpaši nopelni pienākas Jusufam I, kas valdīja no 1333.-1354.gadam.…