Pirmais Pasaules karš sākās kapitālisma ražošanas iekārtas laikā. Ir aprēķināts, ka karojošās puse Pirmajam pasaules karam iztērēja 45 miljardus angļu mārciņu. Kamēr Eiropas saimniecība bija iejūgusies kararatos, ārpus Eiropas esošās valstis, it īpaši Savienotās Valstis un Japāna, guva labumu. Eiropai tāpēc bija jāveltī milzīgas pūles, lai atjaunotu savu relatīvo labklājību un stāvokli pasaulē. Šo atjaunošanu kavēja divi faktori: Eiropas valstis vēl bija sarūgtinājuma varā, kas kavēja ātri atsākt starptautisko tirdzniecību; un reparācijas un kara aizņēmumu maksājumi mazināja investīcijas. Pirmajā Pasaules karā zaudēja Vācija, tāpēc 1921. gadā Parīzes konferences izveidotā Reparācijas komisija noteica kopējo summu, kas Vācijai jāmaksā Francijai, Beļģijai un Lielbritānijai – 6,6 miljardi angļu mārciņu. Kamēr Vācija maksāja reparācijas, Francija atmaksāja aizņēmumus Lielbritānijai un Lielbritānija – Savienotajām Valstīm. 1923. gadā Vācija pārstāja maksāt reparācijas; tūlīt Francijas karaspēks sakupēja Rūru, un pilnīgi sabruka Vācijas valūta. Laikā no 1929. gada līdz 1933. gadam saimniecisko atjaunotni grāva vispasaules saimnieciskā depresija. 1929. gada oktobrī pēkšņi sabruka uzticēšanās amerikāņu rūpniecībai. Sekas izpaudās divējādi. Pirmkārt, Savienotās Valstis pārstāja aizdot naudu ārzemēm un prasīja atdot atpakaļ aizdoto, kas īpaši skāra Vāciju un Austriju. …
