Atslēgvārdi: Utopija, dramaturģija, luga, poēma, traģēdija, daiļrade.
Angļu literatūras uzplaukums bija karalienes Elizabetes valdīšanas laikā(1558-1603). Dramaturģijas žanra uzplaukums ir angļu literatūras lielākais sasniegums, kura saknes meklējamas viduslaiku reliģiskajā drāmā. Angļu humānisti izmantoja moralizējošas lugas formu dažādu ētikas un morāles problēmu risināšanai. Šī forma kļuva par pamatu laicīgās drāmas radīšanai. Renesanses laika Anglijas dramaturģija bija cieši saistīta ar tālaika teātra attīstību. Teātris kļuva populārs īpaši galma dzīvē. Teātra uzvedumiem būvēja speciālas zāles un regulāri pasūtīja gan jaunas drāmas, gan komēdijas.
Kristofers Mārlovs.(1564-1593)
Filozofiski psiholoģiskās traģēdijas un vēsturiskās hronikas aizsācējs dramaturģijā. Studējis Kembridžas universitātē. Viņa traģēdiju centrā – personība, ko vadīja neremdināma varaskāre, alkas izzināt visu nezināmo. Mārlovs spēcīgi ietekmēja Šekspīru un citu viņa laikabiedru daiļradi. Šekspīrs no viņa pārņēma ne tikai balto pantu, ko Mārlova darbi galīgi nostiprināja angļu drāmā, bet arī daudzas viņa lugu idejiskās īpatnības un stila paņēmienus, piemēram, traģiskā varoņa tēlu, ap kuru koncentrēta darbība.Ir vairākas versijas par Mārlova nāvi.
1.Viņš tika nogalināts1593. gadā kādā krodziņā pie Londonas diezgan mīklainos apstākļos. Paš¬laik viņa biogrāfi uzskata, ka tā bijusi Londonas slepenpolicijas organizēta politiska slepkavība, lai likvidētu bīstamu cilvēku.
2.Ir teorija, ko parasti atbalsta neprofesionāli vēsturnieki, ka Mārlovs pats inscenēja savu slepkavību, bet vēlāk sācis rakstīt lugas ar pseidonīmu Viljams Šekspīrs.
…
