Impresionisms glezniecībā, kā redzams, izpaudās dažādi. Katrs mākslinieks tā galveno principu ietvaros atradu savu īpatnēju pieeju. Vēl skaidrāk to apliecina Edgara Degā māksla. Degā bija radniecīgs aktīvajiem impresionistiem tieksmē attēlot laikmetīgo, mirklīgo, pārejošo, bet darīja to ar citiem līdzekļiem. Viņš gleznoja žanriska rakstura kompozīcijas- ainas no veļas mazgātāju, gludinātāju, modistu, žokeju, baletdejotāju dzīves, darināja arī portretus, strādājot gan eļļas tehnikā, gan pastelī, gan zīmējumā un litogrāfijā. Degā radīja arī tēlniecības darbus. Mākslinieku interesēja cilvēku ikdienas darbībā vērojamā pozu dažādība un žestu īpatnības, nejaušību efekti, laikmeta dzīves ritms. Viņš izmantoja dažādus skatpunktus, neparastus rakursus un kontrastus, centās uzsvērt formu lineāro uzbūvi. “Esmu kolorists ar līniju palīdzību,” liecināja pats mākslinieks. Ierosinājumu šādam uztveres veidam Degā guva japāņu kokgriezumos, ar kuriem Eiropa iepazinās 19.gs. 60. gados.
…
