Organizāciju kultūra ir pakārtots jēdziens sabiedrības kultūrai, jo organizācija ir sabiedrības šūniņa, daļa no veselā sabiedriskās attiecībās. Organizāciju kultūra bagātina sabiedrības, valsts kultūras potenciālu, ir sociālās pieredzes atražošanas mehānisma elements. Kultūra attīstās kā integrētu, iemācītu, uzvedības modeļu sistēma, tā ir pārmantota, daudzdimensiju.
Kultūru var raksturot kā personību un sociālo sistēmu sintēzi, personības, grupas, organizācijas, sabiedrības materiālo un mentālovertību veselumu. Kultūra ir sabiedrības un ikviena tās locekļa radošo spēju izpausme darbībā, uzvedība, izvēlē. Plašakajā nozīmē kultūra ir laikmēta raksturojums, šaurākajā nozīme- cilvēka garīgās pasaules sfēra, viņa zinasanas, prasmes, iemaņas, attīstības līmenis, pasaules radzējums. Kultūra ir zināšanu krājums, kas sniedz interpretācijas iespējas.
Kultūras vērtības iemiesojas priekšmetos, tehnoloģijās, simbolos, teorijās, metodēs. Kultūru var definēt kā normu, likumu, spēju, vērtīborientācijas, pārliecības, nostādnes sistēmu, kas ar simbolu palīdzību nodod informāciju sabiedrībai, veic reprezentatīvo, direktīvo, afektīvo funkciju.
Kultūras vērtības nozīmību determinē laiks(diena, nedēļa, mēnesis, dads, gadsimts). Atkarībā no no laika kultūras vertību nozīmība var mainīties, laiks var ievest neprognozējamas korekcijas kultūras mainīgajās vertībās.
…
