Darbs „Raudupiete” visnotaļ spilgti izrāda piederību reālismam un parāda psiholoģiskā reālisma iezīmes.
Kā pirmo iezīmi par piederību reālismam var izmantot faktu, ka galvenā uzmanība pievērsta aroņu rīcības un pārdzīvojumu atklāsmei. Šajā darbā ļoti spilgti aprakstītas pašas Raudupu mātes emocijas, pārdzīvojumi un rīcības pamati. Visspilgtāk parādīta Raudupietes iekšējā cīņa starp savu labo „Es” un iekāri pret Kārli.
„„...Vai caur šo kropli Lai zaudēju savu laimi?” – tā Raudupiete domā.”
...
„Tu tuvojies bezdibinam, kas tevi aprīs, ja neatmetīsi nelabās domas! Saņemies! Izpildi savu pienākumu! Tavs bērns ir vārgulis, jo vairāk tev tādēļ viņu būs mīlēt!”…
