Latviešu tautas dzīvē allaž ir bijusi nozīmīga loma darbam. Arī „Straumēnos” darbs ir tas, kas saista cilvēku dzīves un gadalaiku ritējumu.
„Straumēnos” kā ikvienā latviešu sētā rudens ir ražas novākšanas laiks. Tiek tecināts medus, pļauta labība (piem., auzas), kas pēc tam tiek kulta (auzas, mieži) un arī vesta uz tirgu, tiek novākta raža no dārziem - šķītas pupas, rakti kartupeļi. Tiek skābēti kāposti, kā arī notiek zosu, cūku kaušana. Īpašs notikums ir cūku bēres. Pēc tam tiek uzarti un noecēti lauki, kā arī sakopta sēta – nogrābtas lapas, kūtī salaboti aizgaldi.
Visnepatīkamākais darbs rudenī ir linu vilkšanā ārā no mārka. Tad tie pa saujai ir jāvelk ārā no mārka. .
Darbs ar liniem sasaista kopā kā visus gadalaikus, tā arī cilvēka mūža ritējumu. Pavasarī tie tiek sēti, savukārt vasarā linu plūkšanas talka ir notikums, ko ikviens gaida ar nepacietību un neviltotu prieku. Savukārt rudenī lini tiek vilkti ārā no mārka, izkulti, svērti, daļa aizvesti uz tirgu, bet daļa doti saimniecei audumu aušanai. Un te savukārt vērpjot un aužot sievietes pavada ne vienu vien vakaru, stāstīdamas stāstus un dziedādamas dziesmas. Un atkal klāt ir pavasaris, kad saaustie audumi izņemti no skapjiem un velēti ar smagām ozola vālēm, lai iegūtu košu baltumu. …
