Par Aīdu (no Grieķu valodas- neredzamais) senajā Grieķijā uzskatīja mirušās valstības valdnieku, nevis nāvi (nāves iemiesojums bija Tanats). Aīds pārvaldīja zem zemes esošos minerālus, tāpēc viņu dažkārt mēdza dēvēt par Plūtonu. Pazemē Aīds sēdēja lielā melnkoka tronī. Viņa pajūgu vilka ogļmena zirgi. Mirušās dvēseles nokļuva Aīda valstībā šķērsojot Aherontas upi. Pazemē gari tika sadalīti – tiem, kuri nebija ne labi, ne ļauni, dzīvoja asfodeļu pļavā, ļaunie Tartārām, bet varonīgie un svētītie – Elisija laukos. Aīdu simbolizēja ar bruņucepuri un divzaru zizli un attēloja ar tumšu bārdu. Aīds arī bija slēptās bagātības dievs, atbildīgs par izaudzēto ražu un izrakumiem. Aīdu māju sargāja suns- Kerberos.…
