-
Piederības izjūta skolai
Tika veikti pētījumi , kuros tika atklāts, ka piederības izjutās skolai trūkums kust sevišķi nozīmīgs faktors sakara ar vardarbības palielināšanos skola. Tika konstatēts, ka skolēni, kuriem ir augsta piederības izjūta skolai, ir veiksmīgāki mācības, ka ari viņi mazāk neattaisnoti kavē skolu un to uzvedībā retāk ir destruktīvā. Tie skolēni, kuriem ir zema piederības izjūta skolai mesiņa rast to citur, nereti pat bandītiskos grupējumos. Jame vērā, ka skolēns iekaujoties skola, saglabā savu individualitāti un iemācas iecietību, līdzjūtību, atbildību un sadarbību, savukārt neizjūtot piederību skolai, skolēns atrodas izolētā pozīcijā un izjūt atsvešināšanos no skolas, kas izraisa aizvainojumu, agresiju un negatīvismu .
Tika veikti pētījumi, kuros tika atklāta skolotajā loma skolēnā piederības izjutās veidošana un tika secināts, ka skolotāji īsti neapzinās piederības izjutās skolai nozīmi skolēnu dzīvē un līdz ar to viņi neuzskata par nepieciešamību to paaugstināt.
Pētniekiem ir vienprātībā atziņa, ka skolēnu piederības izjūta skolai ir viena no vai pamatvajadzībām un kad tā tiek realizētā, tad viņi darbojas aktīvāk, labāk spēj pārvarēt savas grūtības, iemācas sadarboties, ka ari realizē savas spējas un attīsta savu personību.
Var secināt, ka piederības izjūta skolai ir radītājs tam, ka skolēns jūtas pieņemts, iekāvisā, pielāgojies skolas vide, izjūtot ciemu un atbalstu no citiem skolēniem un skolotājiem.
Skolēnu piederības izjūta skolai liela mērā saistītā un atkarīgā no tā, ka skolotāji redz un uztver skolēnu, ka viņi izjūt skolotāju piemešanu un rūpes par sevi . Savukārt Teilors izteica domu, ka bieži vien skolēnu attiecibas ar skolotāju veidojas līdzīgas tam, kādas tas skolēnam ir izveidojušas ar klasesbiedriem. Autors konstatē, ka skolotājiem mēdz nepatikt tie skolēni, kuri ir iemantojuši nepatiku un atraidījumu klasesbiedru vidū. …
Pētnieki ir aprakstījusi piederības izjūtu kā jūtas vai ari kā vajadzību, taču šajās teorijas trūkst to būtisko raksturojumu, kas atbilstu specifiskajam, daudzpusīgajam konstruētam „piederības izjūta skolai” . Džonsone atzīmē, ka piederības izjūtu skolai ir metināts definēt, esot vērā vairākus tas aspektus, kas to veido, piemēram, ka kopības izjutu, ka piederību savai klasei, kā ari atbalsts, kuru salem no apkārtējiem un identifikācijā ar klasi, skolu. Literatūrā tiek minēti vairāki savstarpēji saistīti termini, tādi ka piesaiste skolai, piederībā skolai, piederības izjūta skolai, kas tiek lietoti ka sinonīmi. Skolēnu piesaiste skolai, visu iesaistīšanas skolas dzīvē tiek apskatītā ka pretmets skolēnu atsvešinātībai no skolas .