-
Artrīts un artroze
Osteoartrīta ārstēšanas galvenais mērķis ir novērst slimības simptomus un nepieļaut locītavu turpmāku traumatizēšanu. To veic, kombinējot fizikālo un medikamentozo terapiju ar ķirurģisko ārstēšanu. Ar fizikālās terapijas palīdzību samazina locītavu stīvumu un sāpes, un pēc iespējas saglabā locītavas normālu struktūru un funkciju. To panāk ar vingrinājumu, siltuma procedūru un masāžu palīdzību. Vingrinājumu nepieciešami, lai saglabātu kustības locītavās pēc iespējas lielākā apjomā un lai nostiprinātu muskuļus. Ietiepjot locītavas kapsulu, mazinās agrīnā kontraktūra un aāpes. Vingrinājumu programmai jābūt individuālai katram pacientam.
Medikamentus lieto iekšķīgi un lokāli, tie palīdz mazināt iekaisuma pazīmes un sāpes, taču to lietošana nemaina slimības gaitu vai iznākumu.
Smagu artrītu gadījumā izdara locītavu protezēšanu un rekonstruktīvās operācijas.
Piemērs aprūpes problēmas formulējumam pacientam ar gūžas locītavas osteoartrītu un stiprām sāpēm kustību laikā: „Kustību ierobežojums sakarā ar sāpēm locītavās un noslogošanas gadījumā”. …
Artrīts ir vienas vai vairāku locītavu iekaisums. Medicīnā ir vairāk kā 200 artrīta vaidi, bet visbiežāk sastop osteoartrītu (kaulu locītavu iekasums) un reimatoīdo artrītu. Artrīts var rasties arī pēc pārslimotas vīrusu infekcijas (streptokoka infekcija, strutainā angīna). Diagnosticēt artrīta veidu var tikai ārsts. Ja laicīgi nesāk ārstēt artrītu, var rasties artroze – deformējošā locītavu slimība. Pašreiz ir daudzi specifiski pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, ar ko var remdēt locītavu sāpes, bet koriģēt ārstēšanu palīdzēs noteikti ārsts. Primārais – diagnostika. Lai noteiktu diagnozi „artrīts”, vienalga, vai tas ir reimatiskas vai bakteriālas dabas, var paiet diezgan ilgs laika posms. Sākumā parasti sāpes locītavās ir tik maz izteiktas, ka slimnieks tām nepievērš uzmanību. Tikai pēc laika tās kļūst īdošas, velkošas, locītavās parādās tāda kā diskomforta sajūta. Pamazām locītavas sāk sāpēt arī kustoties.
