• Romantisms
Romantisms (19.gs. pirmā pusē) priekšplānā izvirzīja cilvēka dzīvi, emocionālos pārdzīvojumus un subjektīvos pārdzīvojumus, viņa dzīvi. Romantisms katrā zemē veidojās atšķirīgi, bet bija arī kopējās pazīmes – lirika, fantastika, tautiskums un nacionālais savdabīgums. Komponistu-romantiķu māksla savijās ar tautas radīto mākslu – teikām, pasakām, tautasdziesmām. Komponisti: K.M.Vēbers, F.Mendelsons, F.Šūberts, F.Lists, u.c. Cilvēka iekšējo pasauli komponisti atklāja vokālajās un instrumentālajās miniatūrās, arī sakārtotos ciklos (F.Šūberts, R.Šūmanis). Instrumentālajā mūzikā romantiķi visbiežāk pievērsās klavieru miniatūrai ar dabas tēlu noskaņām, vienkāršām melodijām, melodijām kas tuvas tautas dziesmām un dejām, nohtirnēm, barkarolām, prelūdijām, valšiem, mazurkām… Raksturīgi skaņdarbi ar programmatiskiem nosaukumiem: F.Lists ‘’Ceļojumu gadi’’, E.Grīgs ‘’Pērs Gints’’. Romantisms arī bija jūtams latviešu muzikā – J.Vītols, E. Dārziņš, P.Barisons, Alfr. Kalniņš. 19./20. Gs mijā Romantisms savijās ar Impresionisma un Ekspresionisma laikmetiem (K.Debesī, R.Vāgners, R.Štraus, G.Mālers)
• Jozefa Haidna daiļrade
…
