Visi atveidotie Straumēnu ļaudis, tāpat kā E.Virzas senči bija lepni un sīksti cilvēki, mājas un darbu viņi uzskatīja par dzīves pamatvērtībām. Tas ir zemkopju pasaules skatījums, kas izveidojies daudzu paaudžu gaitā.
Lielajā, plašajā pasaulē katram ir kāda vieta, ko mēs saucam par mājām.
Izlasot grāmatu es sapratu, kāpēc manas mājas man ir vismīļākās - mājas ir tā vieta, kur ir labi. Tur ir mūsu mīļie cilvēki un mīļās lietas, tur ir savas smaržas un tikai šai mājā raksturīgā kārtība.
Svarīgs ir ne tikai mājas izskats, bet arī gars un aura, kas valda tajā, lietas, kas veido apkārtējo vidi un cilvēki, kuri dzīvo mājā.
Manas mājas - tā ir vieta, kur dzīvo mana ģimene. Tā ir vieta, kur svinam svētkus, gaidām un pavadām ciemiņus. Te mēs strādājam, gatavojam ēst un ieturam kopīgas maltītes. Te mēs lasām, guļam un darām vēl daudz ko citu.
Manuprāt, jautājums ir – kur es jūtos labi? Tikai atbildot uz šo jautājumu, var atbildēt uz jautājumu par īstajām mājām. Man tās ir šeit, citam pilsētā, citam kosmosā, tomēr nav galvenais, kur ir mājas, galvenais ir tas, ka tās ir.
Poēma “Straumēni” ir grāmata, kas ir kā nepārtraukta Dieva, dabas un cilvēku saruna. …
