Lielākā daļa no saules vēja aptek Zemes magnetosfēru un turpina savu ceļu prom no Saules, tomēr maza daļa no saules vēja joniem un saules vēja enerģijas šķērso magnetosfēras ārējo robežu (magnetopauze). Tā rezultātā Zemes magnetosfērā veidojas milzīga apjoma plazmas kustība (saukta par magnetosfēras konvekciju), veidojas starojuma joslas, rodas strāvas magnetosfērā un jonosfērā, veidojas polārblāzmas. Tādejādi, kaut arī Zemes magnetosfēra ir dobums pasargāts no saules vēja, tomēr tas ir saules vējš, kas ir lielākais enerģijas avots procesiem šajā dobumā. Cik daudz enerģijas no saules vējā nonāk magnetosfērā ir atkarīgs no saules vēja spiediena un no magnētiskā lauka virziena saules vējā. Vislielākā enerģija magnetosfērā nokļūst tad, ja saules vēja spiediens ir lielāks un saules vēja magnētiskais lauks ir dienvidu virzienā (pretēji Zemes magnētiskajam laukam).[7]
Varu secināt, ka Zems magnētiskajam laukam ir liela nozīmē. Tas strādā kā iebūvēts kompass dažādiem dzīvniekiem, ietekmē arī pilsētu novietojumu, un līdz ar to arī produktivitāti pilsētā. Tāpat tas ietekmē cilvēku, un sinhronizē katra cilvēka dzīves ritmu. Zemes magnētiskajam laukam ir liela nozīme attiecības ar Sauli, tas aizsargā mūs no „Saules vēja” un samazina Saules radiācijas ietekmi uz zemi.
…
