-
Orkāni
Postījumi
Orkāna postošo spēku lielā mērā nosaka stiprie vēji, kas pūš pa spirāli vētras centrā. Jo vairāk gaisa tiek ierauts vētras centrā, jo vēja stiprums palielinās. Siltajos tropu apgabalos orkāni var rasties jebkurā laikā. Orkāni rodas virs jūrām, kur ūdens temperatūra lielāka par 27o
Orkānu visbiežāk skarto valstu vidū ir Īrija, Lielbritānija un Norvēģija, bet būtībā jebkura valsts centrālajā Ziemeļeiropā un jo īpaši Rietumeiropā, jo tās nav pasargāta no šādiem vētru un orkānu postījumiem...
Ik gadu orkāni Eiropā rada vidēji 1,9 miljardus eiro lielus zaudējumus un 1,4 miljardus apdrošinātāju zaudējumus (1990 - 1998).
Interesanti fakti
Orkāns okeānā rada milzu viļņus, Atlantijas okeānā - līdz 15 metru augstumā, Klusajā okeānā - pat 25 metru augstumā.
Orkāna laikā vienā diennaktī vidēji nolīst 500 milimetru nokrišņu.
Orkāna pavadoņi ir augstie viļņi, kas, nokļūstot cietzemes krastā, spēj applūdināt lielu teritoriju.
Par orkāniem brīdināja jau, sākot ar 1898. gadu, kad ASV prezidents Makinlijs Spānijas-Amerikas kara laikā atļāva uzbūvēt laika novērošanas stacijas Vestindijas salās.…
Orkāns ir spēcīga cikloniska viesuļvētra mēranajos platuma grādos (Eiropā), kas veidojas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un virzās ziemeļeiropas un rietumeiropas virzienā. Orkāni visviežāk veidojas rudens un ziemas periodā. Dziļi zema spiediena apgabali ir samērā parasta parādība virs Ziemeļatlantijas un bieži vien tie virzās pāri Lielbritānijas ziemeļu krastam un Īrijai uz Norvēģu jūru, tomēr, kad tie pagriežas dienvidu viezienā, tie var ietekmēt gandrīz jebkuru valsti Eiropā. Orkānu visbiežāk skarto valstu vidū ir Īrija, Lielbritānija un Norvēģija, bet būtībā jebkura valsts centrālajā, ziemeļeiropā un jo īpaši rietumeiropā nav pasargāta no šādas vētras sistēmas.
