Kādu informāciju var izmantot kognitīvajā kartēšanā?
20. gs. 70tajos gados, blakus tādām pieejām kā politisko biogrāfiju analīze un psiholoģisko portretu sastādīšana, ievērojamu popularitāti iemantoja jauns virziens – kognitīvā kartēšana. Šī metodika virzīta uz tādu analīzi, kā viens vai otrs politiskais darbonis uztver noteiktu politisku problēmu un viņa varbūtiskās reakcijas noteikšanu uz situācijas attīstību. Ar šīs metodes palīdzību var paskaidrot personību uzvedību dažādās situācijās un šī metode ar augstu varbūtības līmeni ļauj prognozēt izvēli, ko izdarīs politiķis. Prakstiskajā politoloģijā kognitīvā kartēšana ir ieguvusi plašu pielietojumu pieņemto lēmumu procesa analīzē krīzes vai konfliktsituācijās, kad standarta vadības likumi parasti nedarbojas vai nav pietiekami. Šī metode ir noderīga tādu ievērojamu politisku līderu lēmumu analīzē, kuri ir nosacīti neatkarīgi, kā arī stratēģiskajā plānošanā, kad var sagaidīt personu, kuras pieņem lēmumus, uzskatu lielu dažādību.
Kognitīvā karte ir cilvēka apziņā esošo plānu kopuma, grafisks attēlojums un ir par pamatu viņa uzskatiem par pagātni, tagadni un iespējamo nākotni. Kartes iedalās: individuālās, grupveida (piem. politiskās partijas frakcijas karte).…
