Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.03.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 19 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Prokuratūra un advokatūra Vācijā', 1.
  • Referāts 'Prokuratūra un advokatūra Vācijā', 2.
  • Referāts 'Prokuratūra un advokatūra Vācijā', 3.
  • Referāts 'Prokuratūra un advokatūra Vācijā', 4.
  • Referāts 'Prokuratūra un advokatūra Vācijā', 5.
  • Referāts 'Prokuratūra un advokatūra Vācijā', 6.
  • Referāts 'Prokuratūra un advokatūra Vācijā', 7.
  • Referāts 'Prokuratūra un advokatūra Vācijā', 8.
  • Referāts 'Prokuratūra un advokatūra Vācijā', 9.
Darba fragmentsAizvērt

Visbeidzot, zvērināti advokāti
nevar būt personas, kam ar tiesas spriedumu kriminālprocesā atņemtas tiesības ieņemt zvērināta advokāta, zvērināta advokāta palīga, zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta notāra, tiesneša, prokurora amatu, personas, kas disciplinārlietā atceltas no šāda amata pirms mazāk kā pieciem gadiem, vai
kuras ir nodarbinātas noteiktos valsts amatos. Kā redzams, šeit atkārtojas daudzi, bet ne visi nosacījumi no tiem, kas ir spēkā Vācijā. Tam par iemeslu ir atšķirības tiesiskajā domāšanā.

V. Secinājumi
No iepriekš rakstītā var secināt ka, atšķirības Vācijas un Latvijas prokuratūrā sakņojas valsts iekārtā (Latvija ir unitāra valsts, Vācija - federatīva) un iedzīvotāju skaitā. Iepriekšējā nodaļa atklāj, ka ir
novērojamas atšķirības Vācijas un Latvijas tiesiskajā apziņā un tiesiskajā kultūrā, kas nosaka to, cik daudz likumdevējam ir jāpasaka priekšā, lai izpildvara pieņemtu pareizus lēmumus. Vācija ir valsts
ar senu tiesisko tradīciju, augstu tiesisko kultūru un ilgu vēsturi paražu tiesību un dabisko tiesību piemērošanā, tādēļ likumdevējam nav nepieciešams sniegt pārlieku sīkus un detalizētus aprakstus ar
saturu, kas ir pašsaprotams vai kam tādam būtu jābūt. Tas nozīmē, ka, piemēram, Vācijas BRAO
nenorāda uz nepieciešamību zināt valsts valodu augstākajā līmenī - tas izriet no tiesvedības valodas principa, paražu tiesībām un arī no citiem likumiem. Turpretī Latvijas tiesības ir daudz zaudējušas juridiskā pozitīvisma laikā, kad visam bija jābūt precīzi aprakstītam, lai tas būtu uzskatāms par tiesībām un tiktu vienveidīgi piemērots. Šī iemesla dēļ Latvijas likumos vēl šodien tiek dots
iespējami daudz informācijas. Tomēr, kaut arī tiesības pierakstītas atšķirīgi, beigu beigās redzams, ka Latvijas un Vācijas prokuratūra un advokatūra darbojas līdzīgi - tās vienkārši ir pielāgotas attiecīgās valsts apmēriem, uzbūvei un iedzīvotājiem.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants