| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Epidemioloģija | 3 | |
| Riska faktori | 3 | |
| Patoģenēze | 4 | |
| Klīniskā aina | 5 | |
| Diagnostika | 6 | |
| Ārstēšana | 7 | |
| Profilakse | 8 | |
| Secinājumi | 9 | |
| Izmantotā literatūra | 10 |
Ievads
Melasma (šo sejas pigmentācijas formu dažreiz sauc par hloazmu, bet, tā kā tas nozīmē zaļu ādu, priekšroka tiek dota terminam melasma (brūna āda), “grūtnieču masku”) ir hroniska, recidivējoša, iegūta hiperpigmentācija epidermā un dermā, rodoties melanīna depozītiem, ko rada hiperreaktīvi melanocīti (bez hiperplāzijas) . Melasma raksturojas ar ādas krāsas izmaiņām, kas parādās kā tumši, neregulāras formas plankumi ar labi norobežotām malām. Melasma ir bieži sastopama ādas slimība. Tās provocējošais faktors ir saules iedarbība, tāpēc melasma pasliktinās vasarā un uzlabojas ziemā . Tā biežāk sastopama sievietēm, īpaši reproduktīvajā vecumā, biežāk tiek skarta vaigu augšdaļa, deguns, lūpas, apakšdelmi, kakls un piere. Skat.1.attēlā;
1.att. Tipiska Melasma / hloazma
Epidemioloģija
Melasmas izplatība populācijā ir aptuveni 1 %, tā biežāk sastopama sievietēm reproduktīvajā vecumā, galvenokārt grūtniecēm un tām, kuras lieto pretapaugļošanās medikamentus. No visiem melasmas gadījumiem tikai 10% ir sastopams vīriešiem. Arī pacienta ādas fototips pēc Ficpatrika varētu ietekmēt pirmo simptomu parādīšanās vecumu. Cilvēkiem ar gaišāku ādu sūdzības var parādīties agrāk. …
