Grūti iedomāties, kādu sakām, ka šīs filmas ir atvieglinātas, nepiepūlē smadzenes un ir tendētas zemākās klases prastai izklaidei. Šīs filmas ir nenoliedzami svarīga kultūras sastāvdaļa, bet reizē ir masu (populārā) kultūra, kas bijusi paredzēta plašam skatītāju lokam. Neaizmirsīsim arī daudzās Rīgas kino studijas filmas pēc dažādiem latviešu autoru darbiem (“Mērnieku laiki”, “Purva bridējs”, “Nāves ēnā”, “Ceplis” utml.).
Manuprāt, sabiedrība ir mainījusies laikam ejot uz priekšu. Moderno tehnoloģiju iespaidā un straujajā dzīves veidā un pasaules globalizācijas iespaidā vairs nav iespējama agrāk pastāvošā kārtība un sabiedrības noslāņošanās. Kaut kas cilvēkam tik svarīgs kā kultūra, pilnveidošanās un izpausmes sabiedrībā vienkārši nespēj palikt tikai kādai konkrētai cilvēku grupai (parasti dēvētā sabiedrības inteliģence – rakstnieki, dzejnieki, mākslinieki utml.), kas pārējiem būtu nesvarīga vai arī nevajadzīga. Kultūra ir svarīga dzīves sastāvdaļa, lai spētu pastāvēt, kultūra ir galvenais, kas mūs apvieno kādā konkrētā grupā un spēj atšķirt no citiem, citām tautām(piemēram, pievienošanās Eiropas Savienībai, Eiro zonai, kas padara visas dalībvalstis vienveidīgas): “Kultūra šā vārda visplašākajā izpratnē veido nacionālās identitātes serdi un kodolu. It sevišķi tas sakāms par mazām tautām, kam vēstures gaitā nācies dzīvot zem citu, lielāku tautu varas. Savas kultūras unikalitātes apziņa tām parasti ir bijusi valstiskuma apziņas izveidošanās priekšnoteikums, tāpat – kultūras īpatnību saglabāšana joprojām ir viens no jebkuras valsts pastāvēšanas pamatmērķiem.” [Vaira Vīķe–Freiberga, 2010, 9. lpp.]
…
