Raudupiete jau pašā noveles sākumā parādās, kā cietsirdīgs un bezjūtīgs tēls. Sava vīra bērēs, viņai nav asaru, viņa stāv klusa un rāma, it kā sajūtot atvieglojumu. “Un atraitne ar sagrauzto sirdi apklāj vaigu ar baltu lakatiņu- lai neviens neredzētu,ka vaiņai nav asaru, ko noslaucīt.” Raudupietei bija dēls, vārdā Matīsiņš, kurš bija vārgs. Raudupiete nezināja, kā dēla skumjas apslāpēt, kā viņam palīdzēt, viņa domāja, ka ar saldumiem var aizlāpīt skumjas. “Māte grib viņu apmierināt un dot saldumus. “Es tavu saldumu negribu, ej nost, lai nāk Kārlis!”bērns gražodamies saka.” Raudupietei maz rūpēja vīra nāve, uzreiz jau pēc bērēm, viņa sāka runāt jautrāk, skaļāk, vairāk, nekā tas atraitnei ar sagrauztu sirdi pienākas.
Raudupiete ir 35 gadus veca, viņa vēl alkst jaunības, laimes un dzīves piepildījuma. Viņa bija noskatījusi Kārli, vecā Raudupa krustdēlu.
…
