Marks Aurēlijs bija sava laika viens no izglītotākajiem cilvēkiem. Viņš, izvērsis intensīvu politisko darbību, ne uz brīdi nepārtrauc izglītoties.Izglītības sākuma ļoti cītīgi nodarbojās ar retoriku, vēlāk vairāk pievērsās filozofijai, viņam vistūvākā šķiet stoiķu filozofija, ko veicināja Kvints Junnijs Rustīns, iepasīstinot viņu ar Epiktēta sacerējumiem. Apgūstot šo mācību Marks Aurēlijs visu savu mūžu cenšas sekot stoicism principiem, īpaši akcentējot tās kodolu – ētiku. Viņš stipri akcentēja domu, ka kļūstot par impertoru, gūstot lielu varu, tomēr jāpaliek par cilvēku. Nedrīks pieļaut augstprātības iemiesošamos sevī.
Savā iekšpolitiskā darbībā Marks Aurēlijs, cik tas nebūtu savādi, necenšas īstenot stoicism filozofijas principus, viņam svarīgākās bija valsts vajadzības. Filozofiskās pārdomas viņam viba nepieciešamas, lai paromātu par sevi, dzīves nepatstāvīgumu, visa esošā nīcību. Šīs pārdomas palīdzēja viņam domāt par esošo, rast risinājumu, mierinājumu, pārdomāt par pasaules uzbūves pamatprincipiem, neskatoties uz ikdienas sīkumiem, nicību, tajā viņš cenšas īstenot “sevisavākšanas”principu.
…
