Ar jēdzienu „alternatīvs strīdu risinājums” var apzīmēt procesu kopumu, ar kuru palīdzību strīdi un konflikti tiek risināti bez tiesas un kuri paši par sevi ir strīdu un konfliktu izšķiršanas alternatīva tiesā. Šis procesu kopums ietver sevī dažādus alternatīvo strīdu risināšanas veidus, izplatītākie sarunas, vidutājdarbība, samierināšana, šķīrējtiesa.
Šķīrējtiesas
Šķīrējtiesa ir privāttiesiskā kārtībā izveidots orgāns, kas uz pušu vienošanās pamata izskata tam nodotos strīdus. Šķīrējtiesu var izveidot konkrēta strīda izšķiršanai vai arī šķīrējtiesa var darboties pastāvīgi. Šķīrējtiesa kā nevalstisks, sabiedrisks veidojums ir alternatīva valsts izveidotajām tiesām un šķīrējtiesas nav valsts tiesu sistēmas sastāvdaļa. Pasaulē arvien populārāka kļūst šķīrējtiesu izmantošana civiltiesisko strīdu izšķiršanā, jo šķīrējtiesas process, salīdzinot ar procesuālo kārtību valsts tiesā, ir vienkāršāks un ātrāks. Šķīrējtiesas Latvijā tiek veidotas kopš 1999. gada.2
Šķīrējtiesu var izveidot pašas puses viena konkrēta strīda atrisināšanai (ad hoc), bet tā var darboties arī pastāvīgi. Pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot viena vai vairākas juridiskās personas. Pastāvīgā šķīrējtiesa uzsāk darbību pēc reģistrācijas šķīrējtiesu reģistrā. Strīdu izšķiršana šķīrējtiesā nav komercdarbība!3 Šķīrējtiesu izmantošana civiltiesisko strīdu izšķiršanā ir izplatīta, jo šķīrējtiesas process salīdzinājumā ar procesu vispārējās jurisdikcijas tiesā ir vienkāršāks un ātrāks. Šķīrējtiesu darbību šobrīd regulē Civilprocesa likums, likumprojekts „Šķīrējtiesu likums”, Ņujorkas konvencija.4 Fiziskas un juridiskas personas var noslēgt vienošanos par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā.…
