Informācija noder, lai dzīvojot sabiedrībā, tās kārtību, tiesības un morāles normas.
Cilvēktiesību dokumentos savukārt parādās ideja, ka ļoti svarīgi ir precīzi noteikt normatīvajos aktos informācijas atklātības principa ierobežojumus. No tā arī atkarīgs informācijas saturs.
Transparency International pētījumā ir noteikts, ka valstij radot informācijas meklējumu pieejamību ir jāatvieglo šie pieejamības mehānismi. Viens no šādiem mehānismiem ir tiesību īstenošanas un informācijas pieejamības vadlīnijas. „Šīm vadlīnijām jāsatur precīza informācija par nepieciešamo rīcību un tās secīgumu, lai saņemtu vajadzīgo informāciju. Turklāt šīm vadlīnijām ir jākalpo arī valsts amatpersonām kā norādei uz vēlamo uzvedības modeli. Vadlīniju esība padara tiesību sistēmu jebkurai personai pārredzamu, saprotamu un paredzamu.” Valsts var veidot vadlīnijas divās iespējamās formās: normatīvā iekšējā vai ārējā formā.
Tomēr ir arī citi veidi kā padarīt informāciju pēc iespējas pieejamāku: internetā pieejamā elektroniskā informācijas uzskaite palīdz personai, pirmkārt, noskaidrot, kāda informācija ir valsts varu īstenojošā institūcijā, otrkārt, vai šī informācija ir nepieciešama personai vai ne. Ļoti nozīmīgs palīgs informācijas meklējumos ir arī “vienas pieturas aģentūras” izveide.
…
