Jaunās tranzītperioda valstis vēl aizvien cīnās par ekonomikas uzlabošanu un pāreju no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku. Tas saistīts ar institūciju un politiski ekonomisko instrumentu maiņu, ekonomisko aģentu interešu koordināciju, lai maksimizētu sabiedrības labumu. Faktiski visas šīs lietas ir makroekonomiskā politika. Tā lielākoties var tikt ietekmēta ar diviem valdības instrumentiem: monetāro politiku, kas nodrošina ekonomisko aktivitāti un fiskālo politiku, kas nepieļauj pārlieku lielu nodokļu likmes un regulē attiecību līmeni starp ekonomiskajiem aģentiem un valsti. Galvenie priekšnoteikumi, kas raksturo valdības efektivitāti makroekonomikas jomā ir zems fiskālais deficīts, zema inflācija, zems bezdarba līmenis utt. faktiski, lai sasniegtu šos nosacījumus nav jāpieliek milzīgas pūles: to nodrošina veiksmīga un nekorumpēta centrālās bankas darbība un protams valsts un valdības stabilitāte. Makroekonomikas stabilitāte ir nepieciešama visu veidu ekonomiskajiem aģentiem. Firmām tā dod iespēju veiksmīgi noteikt ražošanas un pārdošanas izmaksas, veiksmīgi izmantot kredītus, savukārt patērētāji tiek nodrošināti ar stabilām darba algām un visumā nemainīgu cenu līmeni.
Austrumeiropas valstis izceļas ar savu visumā slikto makroekonomikas sakārtotību.…
