Podagra un tās ārstēšanas raksturojums

3.6. Nemedikamentozā terapija
Pēdējos gados pieaugusī podagras prevalence korelē ar aptaukošanos. Pieaugot ĶMI (ķermeņa masas indeksam), pieaug hiperurikēmijas un līdz ar to podagras risks. Savukārt, ieturot diētu un samazinot ķermeņa svaru, iespējams samazināt podagras varbūtību.
Kādā pētījumā par cilvēku ēšanas paradumiem 12 gadu garumā, secināts, ka ar palielinātu podagras risku saistīti šādi diētas faktori: purīniem bagāti ēdieni (aknas, nieres), alkohols, fruktozi saturoši dzērieni. Turpretim piena produkti, kafija, C vitamīns pazemina podagras risku .
Bieži vien pacientiem liekas, ka normalizējot urīnskābi ar medikamentiem, vairs nav jāuztraucas par diētas pārkāpumiem. Izrādās, ka pat normurikēmiskiem pacientiem podagras lēkmes risks var pieaugt vairākkārt, pārmērīgi vai neapdomīgi lietojot uzturā purīnus saturošus produktus. Tas ir tāpēc, jo urīnskābes renālā ekskrēcija samzinās par 200-400 mg/dL un seruma urātu līmenis par 1 mg/dL .
Ieteicamais uzturvielu sadalījums uzturā:
• liels daudzums ogļhidrātu (augļi, dārzeņi, pilngraudu produkti);
• mazs daudzums olbaltumvielu (15% no kopējā kaloriju daudzuma);
• tauki (ne vairāk ka 30 % kopējā kaloriju daudzuma, no tiem tikai 10% dzīvnieku tauki).
Ieteicamie uzturprodukti podagras pacientiem vai pacientiem ar paaugstinātu urīnskābes līmeni ir svaigi ķirši, zemenes, mellenes, zilenes un citas sarkanās un zilās ogas; banāni; selerijas; tomāti; dārzeņi, to vidū galviņkāposti, salātu kāposti, pētersīļi; uzturprodukti ar augstu C vitamīna saturu (apelsīni, kartupeļi); augļu sulas un ūdens; piena produkti ar zemu tauku saturu; graudu produkti, maize, rīsi, makaroni; tuncis, lasis .
…