Plašākā nozīme skolioze ir sarežģīta un smaga visa organisma noslimšana. Tā ir ģenētiski noteikta balsta aparāta slimība, kas izpaužas ar mugurkaula izliekumufrontālajā plaknē, skriemeļu torsiju, kas izraisa krūšu dobuma orgānu funkcijas traucējumus.
Vienkaršoti ar skoliozi saprotam mugurkaula sānisku deformāciju frontālā plaknē ar vienlaicīgu skremeļu savērpsanos (torsiju) ap garenisko asi.
Skolioze izpaužas korpusa daļu asimetriju, kas atkarīga no mugurkaula izliekuma rakstura, daļēji no loka izliekuma lokalizācijas, izliekumu daudzuma u.t.t.
Skoliotiska procesa norisē noteicošie ir šādi riska faktori:
1.Kaulu sistemas attīstības traucējumi.
2.Vielu maiņas traucējumi, jo sevišķi visa organisma saistaudu sistēmas vājums.
3.Statiskas un dinamiskas balsta aparāta pārslodzes.
Ar to izskaidrojams tas, ka cilvēkiem ar skoliozi konstatējama arī gūžas locītavas displāzija, sejas, acu spraugu asimetrija, plakanā pēda, pavājinata redze, žults, urīnceļu anomālijas u.c.…
