-
Valsts tiesības LPSR to ietekme uz valsts turpmāko attīstību
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | VALSTS TIESĪBAS | 5 |
| 1.1. | Sociālistiskie grozījumi | 6 |
| 1.2. | Konstitūcijas izstrāde | 7 |
| 1.3. | Kolhozs un saimniecība | 8 |
| 1.4. | Pilsoņi/nepilsoņi, to tiesības | 9 |
| 2. | PADOMES UN PĀRVALDES ORGĀNS | 10 |
| 3. | LATVIJAS NEATKARĪBAS ATGŪŠANA UN TĀS ATTĪSTĪBA | 13 |
| Nobeigums | 15 | |
| Literatūras un avotu saraksts | 16 |
Nobeigums
Referāta mērķis tika izpildīts, kas ļāva atrasts valsts tiesības LPSR un radīja secinājumus, par šo tiesību radītajām sekām uz valsts turpmāko attīstību.
PSRS konstitūcijā līdz 1990. gadam bija nepārprotami noteikts, ka komunistiskajai partijai ir vadošā loma padomju sabiedrībā. Komunistiskās partijas uzbūves pamatā ir apmēram 3800 pirmorganizāciju dažādās darba vietās. Šīs organizācijas savukārt pakļaujas rajonu un pilsētu komitejām. Galvenie orgāni Latvijas komunistiskajā partijā ir centrālkomiteja ar 139 locekļiem un LKP CK birojs ar 11 locekļiem un 5 sekretāriem, kuru sēdekļi atrodas Rīgā. Partijas pirmais sekretārs ir viņu vadītājs un ietekmīgāka persona republikā.
Valsts varu pārvaldīja komunistiskās partijas, kuru augstākais padomes centrs atradās Krievijā. Lielākā vara piederēja Augstākās Padomes Prezidijam un Ministru Padomei, kas daļēji veidoja republikas valdību. Latvijas valsts kā pati savas nākotnes lēmēja nepastāvēja, tā tika ietekmēta no PSRS, kā arī pašus valsts iedzīvotājus, būtiski ietekmēja cenzūra, kas būtiski ietekmēja šo PSRS izsludinājumu par LPSR demokrātiju un valsts iedzīvotāju brīvu viedokļa izteikšanu.
…
Sākot ar 1944. gadu, daļā Latvijas, bet arī 1945. gada maiju – republikas teritorijā tika atjaunots PSRS okupācijas režīms. Tas deva iespēju turpināt 1940./41. gadā iesākto staļinisko valsts pārvaldes politiku, kuras mērķis bija Baltijas valstis pielīdzināt „vecajām” padomju republikām. Par vienīgo politisko spēku kļuva Latvijas Komunistiskā partija, kura bija jau pilnīgi iekļauta stingri centralizētā Vissavienības Komunistiskās partijas struktūrā. Pēc vienota modeļa tika izveidotas arī visas sabiedriskās organizācijas. Pēc Rīgas krišanas sapulcējās komunistiskās partijas centrālā komiteja un noteica vadlīnijas Latvijas tālākajai sovetizācijai. Varas aparātu veidoja pēc padomju modeļa ar diviem paralēliem varas centriem: valsts pārvalde un partijas pārvalde.
