Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.02.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Grāmatu analīze', 1.
  • Konspekts 'Grāmatu analīze', 2.
  • Konspekts 'Grāmatu analīze', 3.
  • Konspekts 'Grāmatu analīze', 4.
  • Konspekts 'Grāmatu analīze', 5.
  • Konspekts 'Grāmatu analīze', 6.
  • Konspekts 'Grāmatu analīze', 7.
  • Konspekts 'Grāmatu analīze', 8.
  • Konspekts 'Grāmatu analīze', 9.
  • Konspekts 'Grāmatu analīze', 10.
  • Konspekts 'Grāmatu analīze', 11.
  • Konspekts 'Grāmatu analīze', 12.
  • Konspekts 'Grāmatu analīze', 13.
  • Konspekts 'Grāmatu analīze', 14.
  • Konspekts 'Grāmatu analīze', 15.
  • Konspekts 'Grāmatu analīze', 16.
  • Konspekts 'Grāmatu analīze', 17.
  • Konspekts 'Grāmatu analīze', 18.
Darba fragmentsAizvērt

Grāmata ir paredzēta skolotājiem kā rokasgrāmata. Nīmante grāmatā apskata atbildes uz dažādiem jautājumiem, kas nomāc skolotājus neparedzamās un grūti kontrolējamās situācijās. Šī grāmata ir Nīmantes pieredzes un atziņu apkopojums, kurš radies ilgā darba projektā „Nevaldāmā klase”. Grāmatā aplūkotās teorijas un klasvadības stratēģijas ir vienlīdz nozīmīgas un noderīgas gan pirmskolas un sākumskolas, gan pamatskolas un vidusskolas skolotājiem. Autore grāmatā izdala četras galvenās nodaļas ar vairākām apakšnodaļām.
Pirmajā nodaļā autore apskata klasvadības būtību, minot dažus pieredzes apkopojumus gan no kādu skolotāju stāstītā, gan no personīgās pieredzes. Autore min, ka Latvijā jēdziens klasvadība ir tikpat nesaprotams un svešs kā sākotnēji lietotais skolvadība.
Ložņājot cauri pedagoģiskajiem labirintiem Nīmantes grāmatā, izsecināju, ka klasvadība pēc dabas ir politiska. Tāpat to var traktēt arī kā klases un skolas kultūru. Tomēr autore, saliekot visas lietas pa plauktiņiem, klasvadības jēdzienu steidz skaidrot kā „procesu kopumu, kurā skolotājs, organizējot un vadot skolēnu darbību un uzvedību, veido klasē pozitīvu emocionālo, psiholoģisko un fizisko vidi, nodrošina produktīvu mācību un audzināšanas procesu.”
Autore, izmantojot V. Doila atziņas, min četrus klašu raksturojošos parametrus: katras klases sastāvs ir daudzveidīgs; viss klasē notiekošais ir daudzdimensiāls; viss notiek nekavējoties; klasē jebkura situācija ir neparedzama.
Var teikt, šie ir tādi četri komponenti, par kuriem nevar gluži teikt, ka tie vienmēr noies kā pa diedziņu, kā skolotājs bija izplānojis. Šie parametri paši nosaka darbības gaitu un skolotāja uzdevums ir būt tik elastīgam, lai spētu pielāgoties.
Otrajā nodaļā „Klasvadības modeļi: dažādas pieejas klasvadībā” Nīmante apskata humānistisko, demokrātisko un biheivioristisko pieeju klasvadībā, beigās palīdzot lasītājam izlemt, kuru klasvadības modeli izvēlēties.

Autora komentārsAtvērt
Atlants