Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.03.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Tiesību teorija', 1.
  • Konspekts 'Tiesību teorija', 2.
  • Konspekts 'Tiesību teorija', 3.
  • Konspekts 'Tiesību teorija', 4.
  • Konspekts 'Tiesību teorija', 5.
  • Konspekts 'Tiesību teorija', 6.
  • Konspekts 'Tiesību teorija', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Tiesību zinātne
Tiesības – valsts garantēto vispārīgo normu kopums cilvēku kopdzīves regulēšanai un konfliktu risināšanai ar nolēmumu palīdzību.
Tiesību zinātnes definīcija – pieder pie humanitārajām zinātnēm, ties.zin.uzd. ir tiesību izpēte, kuras mērķis ir pilnīgāk atklāt to saturu, izmantojot tiesību interpretāciju un argumentāciju. Tiesību zinātnes priekšmets ir tiesības, metodes – interpretācija un argumentācija. Tiesību normas ir pozitīvās tiesības (rakstītas valsts izdotajos likumos). Tiesību vēsture ir tiesību zinātnes pamatnozare.
Tiesību zinātnes nozares:
1.Dogmatiskā – nodarbojas ar spēkā esošo pozitīvo tiesību izpēti; atklātu tiesību jautājumu izpēti, analizē likumu efektivitāti, atzīšanu sabiedrībā.
2.Juridisko metožu mācība – atklāj un pēta tās zināšanas, kas nepieciešamas ties. normu piemērotājam (kā atrast piemērojamo tiesību normu, kā panākt taisnīgu tiesisku rezultātu).
3.Pamatnozares – tiesību vēsture (pēta tiesību vēsturisko gaitu, tās struktūru laika griezumā), tiesību filozofija (pēta cilvēka dzīves principus un meklē laika gaitā nemainīgas, ideālas tiesību vērtības, mēģina izdibināt tiesību pareizības kritērijus; pēta valsts pastāvēšanu), tiesību teorija (mēģina iepazīt un aprakstīt tiesības kā tādas, kas ir tiesības, kā tās strādā), salīdzinošās tiesības (nodarbojas ar citu valstu tiesību izpēti, meklē kopsakarības, atšķirības, rada priekšlikumus nacionālās tiesību sistēmas papildināšanai, problēmu atrisināšanai), vispārīgā zinātne, kriminoloģija, tiesību socioloģija (tiesību rašanās sociālo iemeslu pētīšana, pēta tiesību lomu sociālo procesu norisē), tiesību politoloģija (apskata politiskās struktūras no tiesību aspekta, vērtē politisko procesu ietekmi uz tiesībām, pēta tiesību politiskās funkcijas un saturu).
Tiesību jēdziens
Tiesību zinātnes metodes:
1.Interpretācija – iztulkošana
2.Argumentācija – izvirza, salīdzina argumentus; motīvu un argumentu izvērtēšana. Subsumcija – lēmumu pieņemšana, pamatojoties uz tiesiskā sastāva normām.
Spēkā esošās tiesības:
1.Privātās – regulē pilsoņu savstarpējās attiecības. Pamatnozare ir civiltiesības, kas attiecas uz visiem pilsoņiem un atsevišķā privāttiesību daļa, kas attiecas uz ierobežotu personu loku. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants