Viduslaiku Livonijā starp šīs teritorijas ietekmīgākajiem zemes kungiem – Vācu ordeni un Rīgas arhibīskapu - valdīja patstāvīgi saspringtas attiecības, kas bieži izvērtās asos konfliktos. Tajos reizēm iesaistījās arī Tērbatas un Sāmsalas – Vīkas bīskapi, Rīgas birģeru kopiena un pārējie Livonijas politiskie spēki.
Zemes kungu saspringtās attiecības bija Livonijas viduslaiku politiskās vēstures vadmotīvs. To konflikti atbalsojās visā Livonijas sabiedrībā un caurvija arī citas tās viduslaiku dzīves jomas.Tie būtiski ietekmēja sabiedrības attīstības gaitu viduslaikos, tādējādi atstājot pēdas šajā teritorijā dzīvojošās sabiedrības vēsturē arī turpmākajos periodos.
Livonijas zemes kungi nekonfliktēja izolētā telpā. To savstarpējās attiecības krietni iespaidoja norises plašākā kultūras telpā, kura Livonija atradās – Romas katoļu jeb Rietumu kristīgaja pasaulē. Arī citviet šajā kultūras telpā vēlajos viduslaikos notika politisko spēku cīņa par varu.Tā bija saistīta ar pārkārtojumiem attiecīgo valdījumu pārvaldes struktūrā. Šo pārkārtojumu rezultātā monarhi galu galā nostiprinājās uz pārējo politisko spēku rēķina un izveidojās centralizētas, mūsdienīgas valstis. Šie procesi mijiedarbojās ar norisēm Livonijas politiskajā arēnā – ar tālejošam sekām turpmākajos vēstures periodos. …
