Kognitīvā jeb kognitīvi biheiviorālā psihoterapija

No klasiskā biheiviorisma svarīgs virziens ir kognitīvā psiholoģija.
Kognitīvā psiholoģija attīsta idejas par kognitīvo procesu nozīmi cilvēka uzvedības organizācijā. Svarīgākais kognitīvās psiholoģijas pētīšanas objekts ir izziņas procesi: uztvere, atmiņa, domāšana, dažas personības motivācijas problēmas.
Mūsdienās kognitīvā psiholoģija ir plašs un grūti aptverams pētījumu lauks. Izcilākie kognitīvās psiholoģijas pārstāvji ir U.Naisers, R.Atkinsons, D.Normans, P.Lindsejs u.c.
Kognitīvās terapijas (kognitīvā uzvedības terapija jeb KBT, kā to parasti apzīmē starptautiskā literatūrā) pamatlicējs ir Arons Beks (Aron Beck). Arī te cilvēku uzlūko kā aktīvu jēgas meklētāju, kas agri radījis domāšanas un rīcības paraugus attieksmē gan pret sevi, gan apkārtni. Paši pirmie paraugi spēcīgi ietekmē cilvēka paštēlu. Žans Piažē (Jean Piaget) un Džons Boulbijs (John Bowlby) ir teorētiķi, un viņi kognitīvajai terapijai pievēršas visvairāk. Džona Boulbija piesaistes un seperācijas teorijām (viņš bija arī psihoanalītiķis) bija liela loma kognitīvās psihoterapijas attīstībā.
Kognitīvais biheiviorisms attīsta uzskatu par cilvēku kā hierarhiski organizētu sistēmu informācijas vākšanai, glabāšanai un izmantošanai. Šis virziens apstiprina cilvēka izziņas aktīvo dabu, kaut arī pamatā pēta uzmanības, atmiņas, domāšanas procesus ārpus cilvēka reālās, jutekliski praktiskās, priekšmetiskās darbības.
Kognitīvi biheiviorālā psihoterapija ir pieeja cilvēka ārstēšanā un palīdzēšanā atrisināt specifiskas problēmas, izmantojot biheiviorisma, sociālās mācības teorijas, uzvedības terapijas, uz uzdevumu vērstās ārstēšanas un kognitīvi orientētas teorijas noteiktus uzskatus un metodes. Kognitīvi biheiviorālā psihoterapija paredz relatīvi neilgu ārstēšanas periodu, “šeit un tagad” principu, skaidri noteiktu un specifisku mērķi. …