Šajā referātā sniegta informācija par dzīvnieku aizsardzību Latvijā, pārskatāmības labad aplūkojot dzīvnieku lielākās grupas katru atsevišķi.
Vispirms par bezmugurkaulniekiem. Bezmugurkaulnieki ir ļoti plaša dzīvnieku grupa. Pie tiem pieskaitāmi 19 dzīvnieku tipi ar 62 klasēm, kurās ir aptuveni 1 256 000 sugu. Jāņem vērā, ka katru gadu tiek aprakstītas daudzas zinātnei jaunas sugas, tāpēc minētais sugu skaits uzskatāms par visai aptuvenu. Tomēr neskatoties uz milzīgo daudzveidību daudzas sugas ir apdraudētas. Arī Latvijā, lai saglabātu daudzas sugas, ir nepieciešams veikt virkni pasākumu. Pirmais solis ir apdraudēto sugu apzināšana.
Vispirms nedaudz no vēstures. Lai gan netieša bezmugurkaulnieku aizsardzība Latvijā aizsākās jau 20. gadsimta sākumā, kad tika izveidotas pirmās aizsargājamās teritorijas, konkrētu sugu aizsardzība uzsākta samērā nesen. 1957. gadā ar valdības lēmumu tiek aizsargāts parka vīngliemezis Helix pomatia un ziemeļu upespērlene Margaritifera margaritifera, kā arī visas bišu dzimtas Apidae sugas, īpaši mājas bites un kamenes.
1977. gada valdības lēmumā aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu skaits jau ir ievērojami plašāks. Tā I grupā– sevišķi retie, izzūdošie dzīvnieki– iekļauts cīrulīšu dižtauriņš Parnassius mnemosyne un jau pieminētā ziemeļu upespērlene, II grupā – retie dzīvnieki un dzīvnieki ar lielu estētisku nozīmi – medicīnas dēle Hirudo medicinalis, III grupā – derīgie dzīvnieki – abas upesvēžu (Astacus astacus un A. leptodactylus) sugas, 3 skudru Formica spp. sugas, 22 kameņu Bombus spp. un visas vientuļo bišu Apidae kolonijas.…
