Celiakija: no glutēna līdz autoimunitātei

Nobeigums
Pieaugot informētībai pēdējo divu desmitgažu laikā, ir bijis straujš no jauna diagnosticēto indivīdu skaita pieaugums, Zināms, ka celiakija skar aptuveni 1% iedzīvotāju daudzos pasaules reģionos. Celiakija ir reta saslimšana Japānā, bet bieža Eiropas Ziemeļos. Zviedrijā un Somijā celiakijas izplatība ir 2,5%, Itālijā –
1,5%, ASV – 1%, Vācijā – 0,5%. Ņemot vērā pieredzi citās zemēs, Latvijā varētu būt 20 000-40 000 un pat vairāk no celiakijas apdraudētu vai jau slimu cilvēku. Oficiāli Latvijā šobrīd esot ap 6 000 celiakijas slimnieku, reģistrēti galvenokārt ir bērni, kas saistīts gan ar to, ka tikai bērni saņem valsts atbalstu bezglutēna pārtikas iegādei, gan zemo informētību par šīs saslimšanas ārpuszarnu trakta simptomiem, kādēļ celiakija netiek apsvērta kā diagnoze pacientiem ar depresiju, hronisku anēmiju, osteoporozi un citām, īpaši neauglības un atkārtotu spontāno abortu gadījumā. Tai pat laikā, tā kā Latvijā lieto novecojušu seroloģiski testēšanu (Latvijā vēl aizvien biežāk kā seroloģisko marķieri izvēlas antigliadīna antivielas, nevis daudz jutīgāko un precīzāko endomīzija un/vai audu transglutamināzes antivielu noteikšanu),
iespējama arī kļūdaina diagnozes uzstādīšana.
Jutīgu un specifisku slimības seroloģisko marķieru atklāšana ir ievērojami sekmējusi efektīvāku diagnostiku un pārraudzību pacientiem. Tomēr, mēs joprojām esam tālu no skaidras izpratnes iegūšanas par
daudziem aspektiem tās patogēnajā mehānismā.
Taču tā kā slimība saņem arvien lielāku uzmanību no ārstiem un zinātniekiem, jau tuvākajos gados ir sagaidāms ievērojams progress gan labākā patoģenēzes mehānisma izpratnē, gan saistības starp dažādām ārpuszarnutrakta izpausmēm izpratnē, gan arī tiks atklāti jauni un efektīvi ārstēšanas veidi.…