Normatīvo aktu sistematizācija sastāv no vairākām daļām, lai to varētu uzskatīt par pilnvērtīgu normatīvo aktu. Pirmkārt, ir normatīvo aktu jaunrades pamatprincipi: Demokrātisms un humānisms – normatīvais akts regulē sabiedriskās attiecības un tāpēc ir svarīgi, lai normatīvā akta sagatavošana būtu demokrātiska, iesaistot procesā gan iesaistītās personas, gan institūcijas. Likumība – izstrādātajam normatīvajam aktam jābūt likumīgam, jābūt izdotam, strikti ievērojot augstāka juridiska spēka normatīvos aktus, piemēram, konstitūciju u.c. aktus ar augstāku juridisko spēku, arī vispārīgos tiesību principus1. Zinātniskums – normatīvajam aktam jābūt zinātniski pamatotam, jāsliecas uz zinātniskām atziņām, tā tapšanā jāietver arī zinātniskās un pētniecības iestādes attiecīgi pēc nozarēm, jo regulējamās attiecības kļūs arvien sarežģītākas un zinātniska pieeja spēj iegūt visoptimālāko risinājumu mērķa sasniegšanai. Rūpība – normatīvais akts ir svarīgs dokuments, kas radīs tisības un uzliks dažādus pienākumus gan personām, gan institūcijām. …
