Lai arī vēstures stundās daudz stāstīts par dzīvi padomju laikos, par dažādiem cilvēku uzraudzīšanas un ierobežošanas veidiem, par to cik tie bijuši neietekmējami, kaut arī absurdi, nepamatoti, tomēr grūti izprast, ja neesi to piedzīvojis un izjutis, tāpēc .....
Filma ir par jaunu, neatlaidīgu, karstgalvīgu un radošu puisi telefonmontieri Cēzaru Kalniņu (Uldis Pūcītis), kurš brīvajā laikā sacer dziesmas ansamblim Optimisti, tās uzrunā jauniešus, liek domāt par dzīves vērtībām un jēgu, kā arī pavīpsnā par valdošo kārtību, par to, ka cilvēki patiesībā viens otru nemaz nepazīst, tomēr, lai ansamblis varētu publiski uzstāties ir jāiziet īpašas komisijas; filma par cīņu ar cenzūru, tās absurdumu.
Kulmināciju sagādāja, kur Cēzars aplūko gleznas, viņš paliek domīgs, jo sāk uz tām ilgi skatīties, skatoties sāk šķist.......