Jau iepriekšminētais citāts ir no dzejoļa, ko sauc „Dzimtenes ābols”, kurā tiek aprakstītas Latvijas ainavas, kaut arī tas tika rakstīts tūkstošiem kilometru no Latvijas robežām.
Pazūd robežas starp dzīvo un nedzīvo, starp fantāziju un reālismu. Linards Tauns no „Elles ķēķa” savus dzejoļus liek lasīt, aizrautīgi domās izpētot katru mazāko detaļu. Tikai „Elles ķēķa” dzejā es pasauli esmu redzējis tik krāsu un līksmības bagātu. Nekas netiek nolikts „otrajā plānā”. Linarda Tauna dzejā viss ir dzīvs, un visam ir sava dvēsele.
…
