Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Dzīvot klusi', 1.
  • Referāts 'Dzīvot klusi', 2.
  • Referāts 'Dzīvot klusi', 3.
  • Referāts 'Dzīvot klusi', 4.
  • Referāts 'Dzīvot klusi', 5.
  • Referāts 'Dzīvot klusi', 6.
  • Referāts 'Dzīvot klusi', 7.
  • Referāts 'Dzīvot klusi', 8.
  • Referāts 'Dzīvot klusi', 9.
  • Referāts 'Dzīvot klusi', 10.
  • Referāts 'Dzīvot klusi', 11.
  • Referāts 'Dzīvot klusi', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Stāsts par kādu bērnu    4
  Nedaudz statistikas    5
  Ko par to domā citi    5
  Nedzirdīgo zīmju valoda    7
  Par mums un par viņiem    9
  Izmantotā literatūra    12
Darba fragmentsAizvērt

Pasaulē aptuveni pieciem procentiem iedzīvotāju ir dzirdes traucējumi. Katrs simtais cilvēks ir nedzirdīgs. Uz mūsu planētas dzīvo 60 miljoni nedzirdīgu cilvēku. Latvijā ir apzināti 30 000 cilvēku, kuriem ir dzirdes traucējumi. Iespējams, ka šī sāpe jūs tieši neskar, taču Latvijā ir daudz ģimeņu, kurām ik dienas jādzīvo starp divām pasaulēm - dzirdīgo un nedzirdīgo.
Lai iegūtu pamatskolas izglītību, nedzirdīgiem bērniem jāmācās 12 gadus. Vienīgā iespēja iegūt vidējo izglītību ir, turpinot mācības vakarskolā kopā ar dzirdīgiem jauniešiem. Nav daudz nedzirdīgu pusaudžu, kas uzdrošinās spert tik drosmīgu soli, tāpēc lielākajai daļai nedzirdīgo ir tikai pamatskolas izglītība. Šajā mācību gadā Kuldīgā mācības augstskolā sākuši četri nedzirdīgie jaunieši, vēl septiņi jaunieši jau gadu mācās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. [1]

Katrs no mums ikdienā ir saskāries ar nedzirdīgiem bērniem un jauniešiem: sabiedriskajā transportā, veikalā, poliklīnikā vai kādā citā sabiedriskā vietā. Parasti mēs nekad neaizdomājamies par to, kā viņi dzīvo ikdienā un kā viņi tām rod risinājumu: skatās televizoru, iepērkas, atrod vajadzīgo informāciju… …

Autora komentārsAtvērt
Atlants