Fricis Bārda raksta: „Man gribētos tevi vest un vest pa tumšzaļām sapņu pļavām, man gribētos tevi uz spārniem nest. Uz debesīm – manām un tavām.” Tā, citreiz mazliet citādāk, mūs savos mīlestības stāstos ieved latviešu rakstnieki, dzejnieki un dramaturgi. Viņi mūs iepazīstina ar mīlestības spēku, ar ciešanām un skumjām, ko sniedz mīlestība. Viņi ir tie, kas mums brīžiem ļauj izdzīvot citu stāstu. Dažreiz smeldzīgu, citu reizi kaislīgu un pārpārēm romantisku.
Latviešu literatūrā mīlestība ir viens no galvenajiem vadmotīviem. Piemēram, dzejnieks Jānis Poruks ir atstājis ievērojamu dzejoļu daudzumu, kuros ir apdzejota mīlestība un ciešanas, ko tā rada. Bet viņš nav vienīgais. Klāvs Elsbergs, Aleksandrs Čaks, Ojārs Vācietis, Austra Skujiņa un vēl desmitiem citu latviešu dzejnieku mums ir atstājuši mīlestības pilnu un lirisku dzeju. Tā pat ir ar rakstniekiem un dramaturgiem. …
