Protams, ļoti svarīgs ir pats lēmuma pieņemšanas process, jo sunim ik uz soļa būs nepieciešams pieņemt lēmumus, piemēram, kāpt pāri uz grīdas nokritušajam apģērbam vai apiet tam apkārt, meklēt čības istabā, kur šobrīd atrodas saimnieks, vai arī vietā, kur tās visbiežāk tiek noliktas. Šīs zināšanas, manuprāt, varētu formulēt kā produkciju likumus, kas sastāv no nosacījuma daļas un secinājuma un tad, piemēram, šāds produkciju likums varētu būt aptuveni šāds – ja saimnieks atrodas lielajā istabā, tad meklēt čības pie gultas. Un šādiem produkciju likumiem, kas varētu būt arī sarežģītāki un saturētu vairākus nosacījumus un arī secinājums, vajadzētu būt ļoti lielam skaitam, lai būtu pēc iespējas stabilāka zināšanu bāze, kas atbildētu par lēmuma pieņemšanu, jo sunim jānodrošina intelektualitāte tieši ar šo spēju analizēt esošo situāciju un rīkoties tai atbilstoši.
Jāatzīst, ka intelektuāla suņa funkciju pildīšanai nepieciešams liels skaits sarežģītu ierīču, ir jānodrošina, lai tās darbotos saskaņoti, ir jābūt visai plašai un pilnīgai zināšanu bāzei, kas, protams, uzreiz vedina uz domām, ka tāds intelektuālais suns būtu pieejams sākotnēji tikai turīgiem saimniekiem.
…
