1858. gadā ievērojams krievu 19. gs. otrās puses rakstnieks Ivans Turģeņevs (1818 – 1883) sarakstījis romānu „Muižnieku ligzda”. Tas tapis pēc mokošas dvēseles un radošās krīzes svešatnē, un, atgriežoties dzimtenē, saviļņojums literātā radīja dvēseles atdzimšanu, līdz ar to spēju atkal rakstīt.
Romāna darbība norisinās noteiktā sociālā vidē, proti, krievu augstākajā sabiedrībā un vēl tiešāk vienā ģimenē, kur autors atklāj tās savstarpējās attiecības un saskarsmi ar sev līdzīgiem. Kaļitini ir tipiska 19. gs. ģimene, kur ģimenes galva – „guberņas prokurors, savā laikā pazīstams veikalnieks”1 – miris pirms desmit gadiem, atstājot sievu ar divām meitām un dēlu (par kura eksistenci lasītājs uzzina tikai romāna noslēgumā), kas viņai vienai ar krustmātes palīdzību būs jāizaudzina, jāizglīto un jāizprecina. …
