-
Kurzemes plānošanas reģions
Plānošanas reģiona struktūra
SVID analīze
Stiprās puses
Latvijā garākā atklātās - Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes josla, divas lielas starptautiskas, neaizsalstošas ostas – Ventspils un Liepāja.
Tranzīta un pārstrādes nozaru augstais īpatsvars.
Relatīvi stabila demogrāfiskā situācija
Salīdzinoši augsts IKP uz vienu iedzīvotāju
Augsts iedzīvotāju kultūras līmenis un stipras sadzīves tradīcijas.
Novietojums starp Rīgu kā attīstības centru un Baltijas jūru, kā attīstības telpu.
Liepājas un Ventspils augstskolas.
Kurzemi šķērso nozīmīgi transporta koridori (valsts galvenās automaģistrāles un dzelzceļa līnijas, maģistrālie dabas gāzes un naftas cauruļvadi)
2. Vājās puses
Reģions kā nomale valsts iekšienē. Liels attālums no valsts aktīvākajiem reģioniem.
Piejūras zonā slikta zemes auglība.
Ostu darbība atkarīga no ārējiem faktoriem, jo kalpo kā tranzītostas. Ostu un reģionālās ekonomikas orientācija uz nestabiliem sektoriem.
Zema aktivitāte potenciālos attīstības sektoros.
3. Iespējas
Atdzīvināt rūpniecību reģionā, piedāvājot potenciālajiem investoriem bijušo rūpnīcu teritorijas.
Tranzītreģiona kā saiknes starp Rietumiem un Austrumiem attīstība.
Iespēja attīstīt alternatīvo un tradicionālo enerģijas ražošanu (vēja enerģija, koģenerācijas stacija).
Latvijas – Lietuvas robeža - iespējas pārrobežu sadarbības attīstībai.
4. Draudi
Nelabvēlīgas izmaiņas starptautiskajos tirgos un politikā (ES politikā, ES – Krievijas attiecībās).
Reģiona ostu savstarpēja konkurence. Reģiona šķelšanās - Liepājas un Ventspils savstarpējā konkurence.
Uzņēmēju savstarpējas sadarbības trūkums.
Nevienmērīga teritorijas attīstība, kas rada nelīdzsvarotu slodzi uz dabas resursiem un infrastruktūru.
…
Kurzemes plānošanas reģionu veido: Aizputes, Alsungas, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Mērsraga, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes, Ventspils novadu pašvaldības, kā arī Liepājas pilsētas un Ventspils pilsētas pašvaldības. Par reģionu: * Latvijā garākā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes josla – garums 350 km; * augstā maritimitātes pakāpe; * slavens ar savām jūrā braukšanas un zvejniecības tradīcijām, senām starptautiskās tirdzniecības tradīcijām; tajā pārsvarā ir mazauglīgas, smilšainas zemes, meži un purvi; *zeme vairāk piemērota lauksaimniecībai. *Kopējo platība - 13600,8 km2 aizņem 21% no Latvijas teritorijas un pēc platības ir trešais lielākais plānošanas reģions aiz Vidzemes un Latgales reģioniem.