-
Krievijas ārpolitiskā domāšana: kas to nosaka?
Secinot, var apgalvot, ka Krievijas ārpolitiskā domāšana tiek noteikta pēc nacionālo interešu īstenošanas principa, imperiālistiskās politikas principa, ekspansionisma un pats galvenais – vēsturiskā mantojuma principa politikas. Jā, gandrīz visi faktori ir veidojušies vēsturiski, tomēr arī mūsdienās parādās jaunas iespējas un izaicinājumi, kas spēj mainīt Krievijas ārpolitikas domāšanu. Grūti ir nošķirt ārpolitiku no iekšpolitikas un tieši tāpēc, arī iekšpolitika ietekmē ārpolitiku. Tas, ka valstij ir jāīsteno stingra pārvaldība, lai saglabātu dažādās sociālās grupas kopā, izpaužas arī ārpolitikā, kur Krievija vēlas saglabāt kopā savas bijušās teritorijas, kur laika gaitā ir bijusi Krievijas ietekme. Šis viss parāda to, cik ļoti Krievijas ārpolitika un arī iekšpolitika ir komplicēta un grūti izprotama. Tomēr ir iezīmes, kas saglabājušās jau no Krievijas impērijas laikiem un PSRS laikiem, kā arī veidojas jaunas iezīmes un domāšana, reaģējot uz jauniem draudiem. Lai vai kā, Krievija vienmēr ir bijusi un būs valsts, kas starptautisko kārtību nevis nodrošinās, bet graus, jo tā savu pozīciju uzskatīs par pareizo un vienīgo. …
Tas kādā veidā ir izpaudusies Krievijas ārpolitika visiem ir skaidrs – tā ir bijusi agresīva uz militāro spēku balstīta. Par piemēriem varam minēt karu ar Gruziju 2008.gadā, Krimas aneksiju un iejaukšanos Ukrainas austrumos 2014.gadā un arī karu Sīrijā, kur Krievija iesaistījās 2015.gadā. Lielu spiedienu Krievija ir centusies izdarīt uz Baltkrieviju, lai izveidotu vienoto valsti, kas gan vēl pagaidām nav izdevies. Tāpat ar Baltijas valstīm attiecības ir saspringtas, nemaz nerunājot par Poliju. Arī nodibinātā Eirāzijas Ekonomiskā savienība ir tikai Krievijas instruments ārpolitikā. Šis viss parāda cik ļoti Krievija vēlas atjaunot bijušo post-padomju telpu. Jāatzīst, ka pats Krievijas prezidents, Vladimirs Putins, ir atzinis, ka 1991.gada pieļautās kļūdas, kuru rezultātā vairākas Padomju Republikas ieguva suverenitātes, ir jāizlabo. Tas jau daudz liecina par esošā režīma darbību un Krievijas ārpolitiku. Jautājums tik un tā paliek aktuāls – kas šādu ārpolitisko domāšanu ir veicinājis?
