Manis izvēlētā tēma “Kibernoziegumi un to raksturojums Latvijā” šobrīd ir ļoti aktuāla
gan Latvijā, gan visas pasaules mērogā. Sakarā ar straujo tehnoloģiju attīstību un Internet
lomas nepārtrauktu palielināšanos cilvēku dzīvē, kibernoziegumu skaits palielinās, un kļūst
par globālu problēmu.
Es izklāstīšu, kas īsti ir kibernoziegums, kibertelpa, kā arī centīšos atspoguļot pašreizējo
situāciju Latvijā.
Kibernoziegums (cybercrime) - noziegums datortīklos - ir datornoziegums, kas tiek
izdarīts kibertelpā.
Kibernoziegumus mēdz saukt arī par high-tech crimes - augsto tehnoloģiju noziegumiem,
un netcrimes - ar datortīkliem saistītajiem noziegumiem.
Pasaules tiesību praksē nav saskaņotas kibertelpas (kibernētiskās telpas, cyberspace)
definīcijas, ir tikai dažādi meģinājumi to definēt. Es izvēlējos definīciju, kuru savā grāmatā
“Informācijas un komunikācijas tiesības”2 izmanto Uldis Ķinis: “Kibertelpu var definēt kā
virtuālu telpu, kas pastāv tīklā savienotas elektroniskas ierīces ekrāna otrā pusē,
mijiedarbībā ar citām datorsistēmām vai datortīkliem online režīmā savienojumā ar ārējiem
datortīkliem un komunikācijām, tostarp Internet. Kibertelpa līdz ar tās dažādajām
mijiedarbības atrašanās vietām ir uzskatāma par visuresošu, kamēr tiesības un regulācijas
parasti ir teritoriālas.”
…
