Čaks ir pilsētas dzejnieks, kura dzejā var saskatīt kaut ko līdzīgu Rīgas piemineklim literatūras mākslas formā.
Kā rakstīts A.Čaka «Rakstos» 1.sējumā – viņš Rīgas būtību meklē tais ielās, ko apdzīvo trūcīgo iedzīvotāju daļa – strādnieki, sīkie amatnieki, matroži, bezdarbnieki.
Vilciens kā gaidīšanas, ilgu simbols
«Un šodien gaidu atkal es tāpat
Kā senāk – tevi – svešas zemes malā...»
/Vilcienam, kas aizved uz dzimteni/
«...tu
ne pa sliedēm,
šīm divām, bezgala garām
sudraba strīpām drāzies uz Rīgu, -
bet gan caur dvēseli manu...»
/Vilciens/
Krāsas raksturojums
«Kad vakars spuldzēs iemet sārtu rozi...»
/Mans vakara prieks/
«...naktīs lukturs iesarkans...»
/Zviedru akmeņi/
«Gaiši iedegas lampas un mirdz...»
/Dzejnieka dziesma/
«...Un gaišas spuldzes visās ielās degs.»
/Vēlēšanās/
«Ugunis kā dzeltenas lupatas...»
/Es un vilciens/…
