Ražošanas faktoru (v/, v2,..., vk) izlietojuma un saražotās produkcijas kopējā daudzuma Q sakarību var attēlot ar ražošanas funkciju. Ar to nosaka maksimālo produkta apjomu, kādu uzņēmums var saražot ar doto ražošanas faktoru kombināciju. Tā rāda dažādu alternatīvu tehnoloģiski efektīvu ražošanas veidu izmantošanas rezultātus. Matemātiski ražošanas funkciju var uzrakstīt šādi:
(2.1.) Q = f(v[,v2,...,vk); Q>0.
Ja pieņem, ka ir divi mainīgi ražošanas faktori v} un v2, ražošanas funkciju pieraksta šādi:
(2.2.) Q = f[vltv2).
Katru lielumu - Q, vh v2 var skatīt atsevišķi gan ka mainīgu, gan ka konstantu lielumu. Tādējādi ik reizes veidosies dažādas mainīgo ražošanas faktoru kombinācijas ar tām raksturīgām likumsakarībām.
Produkta ražošanā tiek lietotas atšķirīgas tehnoloģijas. Dažāda ir lietojamo ražošanas faktoru produktivitāte (ražīgums) un savstarpējās aizstājamības pakāpe. Līdz ar to ir dažādi ražošanas funkciju atsevišķi gadījumi. To klasifikācija dota 1. attēlā.
Tālāk tiek skatīts katrs ražošanas funkcijas gadījums atsevišķi.
…
