Būt brīvam, spēt būt vienam, ir jāmācās visu dzīvi. Cilvēki instinktīvi pieķeras tiem, kurus mīl, rezultātā, aizmirstot par sevi. Kā zināms, vai ar nāvi, vai ar jūtu un uzskatu maiņu, cilvēki ar laiku aiziet, taču indivīds, kas nav pietiekami pievērsies sev, tiek emocionāli sadragāts un saprot, ka nespēj pastāvēt viens pats. Piemērs tām ir Klods Monē- pēc sievas nāves, gleznotājs nespēj cīnīties ar depresiju un minimāli spēj gleznot. Viss mainās tikai tad, kad gleznotājs iemīlas jaunā sievietē. Kā arī, Rūdolfa Blaumaņa novelē “Raudupiete” ir iemīlējusies Kārlī tik ļoti, ka atmet ar roku pašas bērnam un aizmirst par visu viņai svarīgo, tikai lai iegūtu Kārli. Ir svarīgi mīlēt citus, taču vienmēr ir jāatceras parūpēties arī par sevi.
Katras personas brīvība var tik apspiesta ģimenē, mājās, skolā- citu uzskatos un darbībās. Taču paši stiprākie, neskatoties uz to, kas notiek tiem apkārt, spēj saglabāt sevi, nepakļauties citu domām un sliktām emocijām. Lasot par Aspaziju1897. gada 25. maijā (6. jūnijā) Raini apcietina, taču viņa un Aspazijas laulība nemainās, un Aspazija katru dienu Raini apciemo un nes viņam ēdienu. 1898. Gadā Rainis dodas trimdā, taču neskatoties uz to, rakstnieks turpina būt radošs un saraksta vairākas lugas, poēmas un dzejoļu krājumus. Dzīvē ir ļoti daudz negaidītu momentu, kas mēģinās katru personu izsist no līdzsvara, taču ir ļoti svarīgi saglabāties tādam, kāds tu patiešām esi un gribi būt.
…
